Uz saturu Uz meklēšanu

Viss par nosaukumu ‘jura’

JURA Elektroapparate AG 1931. gadā Šveices pilsētā Niederbuchsitijā (Niederbuchsiten, Solothurnas kantonā). dibināja Leo Henzirohs. Niederbuchsitijā arī šodien atrodas kompānijas galvenais ofiss. Pilsēta atrodas blakus JURA kalnu dienvidu nogāzei. Kā redzam JURA zīmola vārds ir cēlies tieši no kalniem, kuru pakājē tika uzcelta pirmā rūpnīca.

Jura kā ģeogrāfisks termins
Jura galvenokārt ir ģeogrāfisks termins. Tie ir kalni, kas plešas divu valstu (Šveices un Francijas) teritorijās, kā arī Šveicē vairākos kantonos.

Jura kā Šveices kantons
Juras Republika, ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts ziemeļrietumos. Kantona administratīvais centrs ir Delemona. Jura ir jaunākais Šveices kantons, kas 1977. gadā atdalījās no Bernes kantona un 1979. gadā oficiāli pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar Bernes un Bāzeles lauku kantoniem, kā arī ar Francijas departamentiem Dū, Belforu un Augšreinu. 2010. gada decembrī kantonā dzīvoja apmēram 70,2 tūkstoši cilvēku. Kantonā dzīvo galvenokārt franču valodā runājoši cilvēki.

Jura kā franču departaments
Daļa no Jura kalniem stiepjas arī Francijas teritorijā. Pašsaprotami, kalni ir devuši savu vārdu arī 39. Francijas departamentam. Tas atrodas francijas austrumos ir viens no četriem Franškontē reģiona departamentiem. Juras administratīvais centrs ir Lonlesonjē.

Jura kā ģeoloģisks termins (Jurasic periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 199,6 miljoniem gadu, ildzis 54 miljonus gadu un beidzies pirms 145,5 miljoniem gadu. Juras perioda iežus pirmo reizi aprakstījis Aleksandrs Humbolts 18. gadsimtā pamatā no kaļķakmens veidotajos Juras kalnos Šveicē un Francijā.