Signe, vai atceries savu pirmo kafiju?
Atceros, ka mamma vienmēr taisīja turku kafiju – uz gāzes plīts speciālā turku kafijas “ķobītī”, taču to es nedzēru. Man varēja būt kādi 17 vai 18 gadi, un tas bija cappuccino, ko katru dienu gāju dzert kafejnīcā. Vienkārši sēdēju un izbaudīju tās milzu putas! Pirmo reizi specialty kafiju dzēru ārzemēs. Toreiz domāju, cik forši būtu tādu baudīt arī Latvijā. Tāda kafijas kulta kā tagad Latvijā tolaik vēl nebija.
Kurā brīdī uz kafiju paskatījies citādāk?
Ikdienā kafiju varu nedzert. Piemēram, ceļojumos varu iztikt bez kafijas kaut nedēļu un neizjust tās trūkumu. Kafija man vairāk ir rituāls. No rīta patīk baudīt procesu – kā es ieslēdzu aparātu, uzsildu krūzi, piespiežu pogu. Sāk tecēt kafija, un gaisā uzvirmo tās aromāts… Man nevajag, lai man vienkārši kāds cits atnes melnu kafiju. Tad pazūd viss prieks, ka varu pati to pagatavot, apsēsties un izbaudīt. Arī dienas vidū, kad dzeru otro kafiju, man ir svarīgi izbaudīt šo brīdi. Aizvadīto gadu laikā esam pieredzējuši lielu kafijas dzeršanas paradumu evolūciju, sākot no kafijas dzērienu pagatavošanas mākslas un beidzot ar dažādiem kafijas pupiņu grauzdējumiem.
Kurš ir Tavs mīļākais kafijas dzēriens šobrīd?
Ikdienā baudu melnu kafiju vai espresso, ja bijusi smagāka maltīte. Tie bija ceļojumi Itālijā, kuru laikā pēc maltītes vienmēr tika pasniegts espresso, un es jau tolaik uzsūcu informāciju daudz ātrāk un sapratu, ka cappuccino nedzer pēc vakariņām, bet tikai espresso, savukārt cappuccino dzer tikai līdz pulksten divpadsmitiem. Uz tīru espresso pārgāju kādus desmit gadus atpakaļ, palēnām saprotot, ka melnā kafija ir īstā lieta. Šobrīd arī cenšos izvairīties no govs piena lietošanas, jo manam organismam to nevajag, tāpēc dodu priekšroku espresso. Ja kafija ir laba, tās garša tik labi parādās melnajā kafijā, ka pienu tā īsti nemaz nevajag.
Savukārt cappuccino man ir ceļojumu dzēriens. Lai kurp es aizceļotu, lai cik liela vai maza būtu pilsēta, kur atrodos, vienmēr izaicinu sevi atrast vietu, kur izdzert labu cappuccino. Esmu pat gājusi 50 minūtes ar kājām pilnīgā nekurienē, lai beigās nokļūtu ārkārtīgi skaistā vietā un izbaudītu tasi laba cappuccino. Tā sacīt – challenge accepted!
Kāda ir Tava pieredze ar JURA Z6 kafijas automātu, ko testēji?
Man ļoti patīk, ka varu regulēt kafijas stiprumu skalā no 1 līdz 5. Man tas ir būtiski, jo nepatīk ūdeņaina kafija. Regulēt var arī melnās kafijas tilpumu. Oriģināli tiek piedāvāti 100ml, bet mēs ar vīru sapratām, ka dzeram 90 ml. Ar JURA tu vari dabūt to mililitru daudzumu un tieši tādu kafijas stiprumu, kādu vēlies.
Ilgi eksperimentējāt, līdz atradāt savu ideālo formulu?
Nē, uztaisījām vien dažus dzērienus līdz atradām un sapratām, kas der mums. Armandam patīk īsāki dzērieni, man – mazliet garāki. Ir forši, ka JURA mobilajā lietotnē katrs var saregulēt savu stiprumu un pasūtīt tieši tādu kafiju, kādu vēlas.
Jūs ikdienā gatavojat kafiju, izmantojot JURA aplikāciju?
Jā, jo tad iztek tieši tāds kafijas tilpums un stiprums, kāds katram patīk. Aplikācija ir īpaši noderīga, ja mājās ir vairāki caffè latte vai cappuccino dzērāji, ja vienam gribas garāku, otram – īsāku kafiju, vienam – ar vairāk putām, otram – ar mazāk. Ar JURA Z6 var pagatavot arī ristretto, ko citu zīmolu aparātiem neesmu manījusi. Reizēm dzeru arī espresso macchiato – espresso ar nedaudz piena.
Ja mēs paši ģimenē nedzeram kafiju ar pienu kafiju, tad 90% draugu tomēr izvēlas cappuccino vai caffè latte, un ar JURA Z6 šos dzērienus ciemiņiem pagatavot ir ļoti ērti, ielejot pienu speciālā dzesētājā, kas savienots ar kafijas automātu. Atliek tikai nospiest vienu pogu un automāts pagatavo baristas cienīgu dzērienu. Ja mājās ir ballīte un atnākuši 30 viesi, no kuriem desmit dzers kafiju, nav jāatceras no galvas vai jāpieraksta uz lapiņas, ko katrs dzers. Atliek JURA mobilajā lietotnē atzīmēt, kādu dzērienu katrs vēlas, un automāts rindas kārtībā tos pagatavos.
Ar kādām sajūtām esi sagaidījusi šo pavasari? Kas jauns gaidāms tuvākā vai tālākā nākotnē?
Pavasari šogad ļoti gaidīju, jo biju izslāpusi pēc svaiguma, visa zaļā un sulīgā. Man padomā ir trīs jaunas grāmatas, par kurām šobrīd notiek sarunas. Plānoju gardēžu ceļojumu uz Ungāriju, kur dosimies uz vīna darītavām un paprikas plantācijām. Mani tas viss ļoti interesē, un es tik ļoti daudz gribu atklāt! Ungārija vienmēr likusies īpaša vieta. Man patīk apgūt jaunas teritorijas, iepazīt vietējo kultūru un ēšanas tradīcijas. Esmu sapratusi, ka negribu vienkārši pagatavot receptes, bet izzināt visu stāstu. Tāpēc arī manu mājas lapu sauc Story About Food – stāsts par ēdienu. Pēc tam, kad esmu uzrakstījusi par franču ābolkūku, makarūniem un eklēriem, ir pilnīgi citādāk šos ēdienus pēc tam gatavot. Mūsdienās, kad tik straujā tempā ejam uz priekšu un ir tik daudz jaunā un inovāciju, sākam aizmirst par ļoti būtiskām lietām, par mūsu saknēm.
Aprīlī braukšu uz Alsungu lasīt lekciju zemniekiem un mājražotājiem. Vēlos iedvesmot viņus turpināt darīt savas lietas, piemēram, cept maizi un tamlīdzīgi, pastāstot, kā to dara citur pasaulē, kur esam bijuši savos gardēžu kulinārajos ceļojumos. Gribu, lai latviskais sklandrausis aizvien ir vērtība arī pēc daudziem gadiem.
Arī manu turpmāko ceļojumu un grāmatu mērķis būs saistīts ar to, kā atrast lokālās garšas un cilvēkus. Man liekas – ja katrai lietai apakšā ir foršs stāsts, tai uzreiz ir cita garša.