Uz saturu Uz meklēšanu

Kafijas vēsture

1. Kafijas leģendas

Pastāv daudzas leģendas par kafijas stimulējošā efekta atklāšanu. Viena no vecākajām leģendām vēsta par jaunu ganu no Etiopijas apmēram 850 gadus pirms Kristus dzimšanas. Viņš bija ievērojis, ka apēdot kāda krūma ogas, viņa kazas kļūst īpaši dzīvīgas.

Tad šo ogu esot nogaršojuši mūki, bet viņi ļoti vīlās, sajūtot tās rūgto garšu, un iemeta ogas krāsns ugunī. Pēc neilga brīža viņi sajuta brīnišķīgu aromātu. Mūki, ziņkārības vadīti, pagatavoja no grauzdētajām ogām dzērienu, kas viņiem palīdzēja uzturēt možu garu gandrīz visu nakti, tāpēc uzskatīja šo dzērienu par Dieva dāvanu.

2. Kafijas atklāšana

Kafijas dzeršanas kultūra aizsākās 11. gadsimtā. Tajā laikā kafiju pirmo reizi importēja uz Arābiju no tās dzimtenes Etiopijas. Persiešus sajūsmināja jaunā „Islāma vīna” uzmundrinošais efekts, jo īstais vīns musulmaņiem bija kategoriski aizliegts. Vārds „kafija” ir radies no senā arābu vārda „qahwah".

15. gadsimta otrajā pusē kafija izplatījās Arābijas karalistē caur Meku un Medinu un turpināja savu ceļu līdz Kairai, kuru tā sasniedza 1510. gadā.

16. gadsimta pirmajā pusē Osmaņu impērijas attīstības kulminācijas laikā, kafija sāka ieņemt arvien svarīgāku lomu Arābijā, Mazāzijā, Sīrijā, Ēģiptē un Austrumeiropas dienvidos. Pirmie kafijas nami tika atvērti Damaskā 1530. gadā un Aleppo 1532. gadā.

3. Kafija iekaro Eiropu

1615. gadā Venēcijas tirgoņi pirmo reizi ieveda kafiju Rietumeiropā. Neatvairāmā garša un uzmundrinošā iedarbība ātri padarīja to par iecienītu dzērienu, un drīz vien kafijas namu skaits visā Eiropā strauji pieauga. Tirgotāji, rūpnieki un citi uzņēmēji, biznesa interešu vadīti, drīz vien dziedāja slavas dziesmas kafijas uzmundrinošajam efektam, kas viņu darbiniekus – dzērājus pārvērta par uzticamiem strādniekiem. Holandiešu un angļu jūrasbraucēji eksportēja kafijas augus uz savām kolonijām visā pasaulē.

Kad 1683. gadā Vīnē turki bija spiesti pārtraukt aplenkumu, atstājot Vīni, viņi pameta 500 maisus ar kafiju. Tos savāca un izmantoja kāds Poļu uzņēmējs, kas atvēra pirmo kafijas namu pilsētā.

Dzēriena straujā izplatība veicināja vērienīgu kafijas krūmu audzēšanu. Jau 17. gadsimta beigās tika sekmīgi īstenota kafijas krūmu kultivēšana siltumnīcās. 1714. gadā viens no augiem, kā dāvana, tika aizsūtīts uz Parīzi Luijam XIV. Šis konkrētais augs tiek uzskatīts par priekšteci miljoniem citu kafijas krūmu.

4. Kafija 20. gadsimtā

20. gadsimta sākumā lielākā kafijas ražotājvalsts bija Brazīlija. Mūsdienās gandrīz visu kafijas produkciju saražo Centrālamerikā, Brazīlijā un Dienvidamerikas tropiskajās valstīs. Pasaules kafijas produkcijas apjomi sasniedz aptuveni 150 miljonus maisu gadā. Starp piegādātājvalstīm pirmajā vietā ir Brazīlija, kas nodrošina apmēram 1/3 no kopējās produkcijas.

Kafijas grauzdēšana mājas apstākļos tika aizvietota ar pilnībā apstrādātas kafijas industriālo ražošanu. 1901. gadā Japāņu doktors Sartori Kato prezentēja pirmo beznosēdumu kafijas pulveri. 1938. gadā firma „Nestlé” izveidoja pamatus beznosēdumu kafijas (šķīstošās kafijas) komerciālajam mārketingam.

Kafijas lietošanas pieaugumu atspoguļo pasaules neapstrādātās kafijas patēriņa tendence pēdējo 250 gadu laikā.

1750. g. – 600 000 maisi ar kafiju, 1850. g. – 4 miljoni maisi ar kafiju, 1950. g. – 36 miljoni maisi ar kafiju, 1995. g. – 94 miljoni maisi ar kafiju, 2000. g. – 103 miljoni maisi ar kafiju.

Kafijas augstais pieprasījums padarīja šo karsto dzērienu par otru nozīmīgāko produktu pēc naftas precēm. Taču līdztekus šai tendencei, bija arī pārprodukcijas periodi, pārpalikušo uzkrājumu dedzināšana, cenu kritums, pasaules ekonomiskā krīze, patēriņa samazināšanās abu Pasaules karu laikā un Pasaules kafijas līguma radīšana, ar mērķi – nostabilizēt kafijas cenu. Pēc Otrā Pasaules kara beigām Vācijā, kafija kļuva par ekonomikas brīnuma un rekonstrukcijas simbolu. Kafijas dzeršana bija apliecinājums spējai atkal atļauties dažādas lietas.